Jūrkalnes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca

Jūrkalnes pirmo koka kapelu uzcēla muižnieks Juris Ulrihs fon Šverins reizē ar Alsungas baznīcu 1623. gadā. 1624. gada 3. novembrī muižkungs parakstījis aktu, ka gadā maksās 200 zlotu naudā un noteiktu uzturu graudā prāvestam, kas apkalpos Alsungas un Jūrkalnes baznīcas. 1642. gada 6. jūnijā muižture Barbara Šverina Konarska apsolīja priesteru pārtikai 300 zlotu un palielināt maizes devu, prasot, lai abās vietās būtu vikārs priesteris, kurš prastu latviešu valodu, sludinot ticību latviešiem. Kapelai novecojot, 1786. gadā Livonijas bīskapijas kanoniķis un Alsungas prāvests Antons Bužinskis uzbūvēja nākamo koka baznīcu par draudzes locekļu un Kurzemes hercoga Pētera Bīrona līdzekļiem un 27. augustā iesvētīja Svētā Pētera godam. Šis dievnams bija celts pašā jūras krastā, kur kāds kuģa kapteinis bija izglābies no bojā ejas.[3] Par piemiņu tam baznīcā kā žirondols karājies izglābtā kuģa modelis, kurš vēlāk tika pārnests uz nākamo baznīcu.Veco kapsētu un vecās baznīcas pamatus, kuras vietā vēl 1925. gadā bija krusts, noskaloja jūra.[4]Tagadējo mūra baznīcu būvēja draudzes locekļi, 1862. gadā to iesvētīja Alsungas baznīcas prāvests J. Proņevičs, veltot to Svētā Jāzepa godam. Ar to Jūrkalnes draudze bija kļuvusi par pastāvīgu draudzi un nodalījās no Alsungas draudzes.Dievnams ir mūra celtne ar vienu torni, kurā ir divi zvani un dakstiņu jumtu. Tā ir 12 metrus gara, 8 metrus plata un 6 metrus augsta ēka. To ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs, kura turpinājums iekļauj arī kapsētu. Baznīcas dārzā atrodas prāvesta Juža Novicka kaps. Aiz dievnama dārza ir draudzes plebānija.Baznīcai ir koka grīda un griesti, kas ir veidoti velvē. Tā ir vienas navas telpa. Virs ieejas ir kora telpas, kurās atrodas ērģeles. Presbitēriju, aiz kura atrodas sakristeja, no lūgšanu zāles šķir koka dievgalds. Sakristejā atrodas ģērbkambaris un trauki. Dievnamam ir divi altāri, no kuriem vienā ir Svētā Jāzepa glezna. Dievnama griestos iekārts kuģa modelis.Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Andris Vasiļevskis.[5] Jūrkalnes draudze tika izveidota 1862. gadā, taču oficiāli par tādu kļuva tikai atjaunotās Rīgas diecēzes laikā. Dievkalpojumi baznīcā notiek divas reizes mēnesī. Draudzei ir divas kapsētas — Jūrkalnes kapsēta, kas atrodas blakus dievnamam un Sārnates kapsēta.Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa diena un Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, ko jūrkalnieši sauc par Zāļu dienu[6].

Nav vaļā arī norādītajos laikos

Miers, ticība, mīlestība!

Baznīca Jūrkalnē uzcelta 1786.gadā (pēc citām ziņām - 1861. gadā). 1862. gadā tā konsekrēta Sv. Jāzepam par godu (titulus ecclesiæ). Jūrkalnes baznīcas inventāros minēts, ka pirmo Jūrkalnes baznīcu (koka kapliču) uzbūvējis grāfs Jānis Ulrihs Šverins 1637. gadā. Tās pašas dzimtas pēcnācēji 1786. gadā esot Jūrkalnē uzcēluši citu baznīcu, kuru draudzes locekļi 1861. gadā paplašinājuši.1861. gadā celtā baznīca paplašināta 1870. gadā, piebūvējot pie ieejas torni, kura apakšdaļa tagad izveido baznīcas priekštelpu. Baznīcā ir divi altāri. Tornī divi zvani, baznīcas griestos iekārts burinieka modelis. Tas simbolizē leģendu, kas saistīta ar kāda burinieka brīnišķīgo izglābšanos vētras laikā pie Feliksbergas (tagadējās Jūrkalnes) krastiem.