Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu katedrāle

Īpaši skaistas atjaunotās vitrāžas.

Gaiša un mājīga

Dod mieru

Šī ir mūsu mīļā katedrāle, kas nemitīgi top arvien skaistāka. Šeit ir mūsu svētīgie, mūs paceļošie priesteri, bīskaps un klostermāsas. Šeit ir mūsu brāļi un māsas Kristū.

Ļoti gaiša, mājīga, pārsteidzoši silta vieta.

Tumsā skaisti izgaismota.

Dievnams ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes jeb Zemgales bīskapijas bīskapa rezidence, baznīcai iegūstot vārdu katedrāle. Katedrāles presbitērija kreisajā pusē pie sienas atrodas viens no katedrāles simboliem — bīskapa tronis, ko sauc arī par katedru vai bīskapa sēdekli. Par Katedrāli dievnams kļuvis pirmoreiz 1783. gadā, kad Livonijas bīskapa sēdeklis tika pārcelts no Daugavpils uz Jelgavu un pastāvēja līdz Kurzemes iekļaušanai Viļņas bīskapijā 1789. gadā. Otrreiz par katedrāli baznīca tapa pēc pāvesta Jāņa Pāvila II rīkojuma 1995. gada 2. decembrī, nodibinot Jelgavas diecēzi, kuru izveidoja, atdalot no Liepājas diecēzes Zemgales apgabalu un par bīskapa sēdekli nozīmējot Jelgavas dievnamu. Par jaunizveidotās diecēzes pirmo bīskapu kļuva Antons Justs, kura ingress Jelgavas katedrālē notika 1996. gada 25. martā. 2011. gada 10. septembrī bīskaps Justs devās atpūtā, kļūdams par bīskapu emeritus, bet viņa vietā par diecēzes vadītāju kļuva Edvards Pavlovskis, kurš ir arī tagadējais bīskapijas bīskaps. 2012. gada 20. jūnijā Edvards Pavlovskis vienlaicīgi kļuva par Liepājas diecēzes apustulisko administratoru līdz jauna Liepājas bīskapa nozīmēšanai, sakarā ar iepriekšējā bīskapa Vilhelma Lapeļa došanos atpūtā un atgriešanos mūka kalpošanā. Diecēzei piederīgi ir abi bīskapi, kas dzīvo pie šī dievnama, kā arī bīskaps emeritus Jānis Purvinskis, bijušais Kijevas Žitomiras bīskaps, kurš pēc došanās atpūtā 2011. gada 17. jūnijā, atgriezās dzimtajā Ilūkstē, kur dzīvo pie Ilūkstes baznīcas. Katedrālē tiek iesvētīti lektori un akolīti — Garīgā semināra kleriķi, tiek veiktas diakonu un priesteru ordinācijas.Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests un dekāns Staņislavs Mukāns un vikāri Jurijs Gorbačevskis un Jānis Trizna.[7]Jelgavas draudze nodibinājusies līdz ar pirmās baznīcas uzcelšanu 1630. gadā, savus ziedu laikus piedzīvojusi jezuītu laikā, bet atdzimšanu piedzīvo mūsdienās, kļūstot par katedrāles draudzi. Dievkalpojumi baznīcā notiek katru dienu, vairākas reizes un ir atvērta visas dienas. Katedrāle apkalpo aptuveni 16000 ticīgo pilsētā un tās apkārtnē. Draudzei ir savs draudzes nams un Katehēzes centrs Akadēmijas ielā 14. Draudzē darbojas katedrāles valde, Marijas Leģions, kurš lūdzas un apmeklē pansionātus un slimnīcas, vientuļus pensionārus un psihiatriskās slimnīcas iemītniekus. Tāpat darbojas pensionāru saiets, laulāto un ģimeņu saiets, jauniešu saiets un koris, pieaugušo koris un svētdienas skola. Vasarā tiek organizēta bērnu nometne, katehētu kursi, diecēzes jaunatnes saiets un svētceļojums Jelgava – Aglona.[8]Draudzes lielākie svētki ir Vasarassvētki — 40 stundas, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, Rožukroņa Karalienes diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Svētā Jura diena.

Nereāli skaista. Uzbūvēta neogotikas stilā. Bīskapa Jāņa Pāvila II sēdekle un arī jezuītu rezidence. Atvērta ikvienam.

Bīstama sekta!