Vanagu baznīca

Vanagu pirmā katoļu baznīca bija vecā Vārkavas baznīca, ko pēc Vārkavas jaunās baznīcas uzcelšanas pārveda uz Vanagiem un uzstādīja 1882. gadā Vanagu kapsētā. Tajā notika kā bēru aizlūgumi, tā arī dievkalpojumi. Taču likumīgas baznīcas tiesības tā ieguva 1894. gada 22. maijā. 1918. gadā, nodibinoties draudzei, šī filiālbaznīca kļuva par draudzes baznīcu. Dievnams bija celts uz mūrētu akmeņu pamata, 10 metrus garš un 8 metrus plats, ārpusē bija apšūts ar dēļiem, bet iekšpusē izbalsināts. Galvenajā altārī bija Svētā Jāņa kristītāja glezna, bet sānu altārī Svētās Annas glezna.Pašreizējā mūra baznīca ir uzcelta 1936. gadā, apjumot veco baznīcu. 1934. gada 14. oktobrī Līvānu dekāns Staņislavs Vaikulis iesvētīja baznīcas pamatus, bet 1936. gada 11. oktobrī prāvesta Leona Garškas darbības laikā bīskaps Jāzeps Rancāns dievnamu konsekrēja Svētās Annas godam.[2] Vanagu draudzes prāvestu Antonu Juhņeviču 1946. gadā apsūdzēja nacionālo partizānu atbalstīšanā un 1947. gadā viņam izpildīja nāvessodu Rīgas centrālcietumā.Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vilhelms Bēķis.[1] Vanagu draudze ka pastāvīga draudze nodibinājās 1918. gadā. Draudzei ir sešas kapsētas — Vanagu vecā un jaunā kapsēta, Augšmuktu kapsēta, Vilminīšu kapi, Šultu kapi, Rauniešu kapi, Rusinovas kapi.Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sveču diena, Svētā Jāzepa diena, Svētā Jura diena, Svētā Jāņa diena (40 stundas), Svētās Annas diena, baznīcas iesvētīšanas svētki, Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena, Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas diena.

Smuka baznīca

Baznīca-Dieva nams.