Alsungas Sv. Erceņģeļa Mihaēla Romas katoļu baznīca

Skaista, sakopta baznīca.

Skaisti!

Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Alsungas novada centrā Alsungā un graciozi paceļas virs visas Alsungas.

Krusta formas baznīca. Priekš katoļu baznīcas ar diezgan vienkāršu interjeru.

Skaista baznìca un laipna sagaidìsana.

Vieta kur pabūt kopā ar dzīvo Dievu.

Mani pārsteidzabaznīcas izmērs un skaitā un sakoptā vide ap to. Iesaku ikvienam apmeklēt.

Biju laulības ceremonijā. Skaisti!

Alsungas Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīcaDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Andris Vasiļevskis.[1] Alsungas draudze sākusi veidoties jau 14. gadsimtā, jo Alsungā bijusi bruņinieku pils, baznīca un draudze. Dievkalpojumi baznīcā notiek katru dienu. Draudzei ir vairāk nekā 20 kapsētas.Draudzes lielākie svētki ir Kunga pasludināšanas svētki, Vissvētākā Sakramenta svētki, Dievmātes skapulāra svētki, Svētā Miķeļa diena — 40 stundu atlaidas, Rožukroņa svētki un Jaungada diena.Sākotnēji Alsungā ir bijusi koka baznīca, bet tās atrašanās vieta nav zināma. 1623. gadā[nepieciešama atsauce] tika uzcelta tagadējā mūra baznīca ar vienu torni par muižnieka Jura Ulriha fon Šverina[nepieciešama atsauce] līdzekļiem, veltot to Svētā Miķeļa Erceņģeļa godam. 1624. gada 3. novembrī muižturis Alsungas prāvestam parakstījis aktu, ka gadā maksās 200 zlotu naudā un noteiktu uzturu graudā. 1642. gada 6. jūnijā muižture Barbara Šverina Konarska apsolīja priesteru pārtikai 300 zlotu un palielināt maizes devu, prasot, lai Alsungā būtu vikārs priesteris, kurš prastu latviešu valodu, sludinot ticību latviešiem. Draudze attīstījās, 1700. gadā tās locekļu skaits bija 20 000. Alsunga bija viens no diviem katoļu centriem luteriskajā Kurzemē, otrs centrs bija Skaistkalne, kuru neskāra reformācija. Tāpēc Alsungā vienmēr[nepieciešama atsauce] ir bijuši gan laicīgie priesteri, gan mūki — jezuīti, karmelīti, franciskāņi un dominikāņi. Alsungas baznīcā ir saglabājušās metriku grāmatas no 1690. gada, pēc kurām var secināt, ka šeit kalpojuši vismaz 140 prāvesti. 1774. gadā apkārt dievnama dārzam uzcēla augstu žogu. Prāvesta Jāzepa Proņeviča darbības laikā 1882. gadā baznīcas abās pusēs vikārs Aleksandrs Milevskis piebūvēja divas kapelas. Tādā veidā dievnams ieguva krusta veida formu. 1897. gadā prāvests E. Seminovičs gribēja Alsungā celt jaunu baznīcu, bet viņa nodomus izjauca Pirmais pasaules karš. No 1993. līdz 1936. gadam baznīcas prāvests bija vēlākais pirmais Latvijas kardināls Julijans Vaivods, kura vadībā baznīcā tika ielikti jauni griesti, veikts remonts un pārbūvēta plebānija.[2]

Jauka, vienkārša baznīca.