Rušonas Svētā Erceņģeļa Mihaēla Romas katoļu baznīca

Bija auksti

Pirmā baznīca Rušonā bija būvēta 16. gadsimtā, tā bija koka celtne un vecākā baznīca Latgalē, ko sagrāva Poļu — Zviedru kara laikā.[3] 1618. gadā Rušonu kā misiju punktu sāka apkalpot jezuīti un 1677. gadā viņi ar muižkunga Sokolovsku — Korabu atbalstu uzcēla nākamo koka baznīcu. 1766. gadā šeit ieradās dominikāņi un Aglonas dominikāņu konvents šeit nodibināja vikariātu un uzcēla klosteri. 1766. gadā iepriekšējā dievnama vietā tika uzcelta nākamā koka baznīca. Pašreizējo mūra ķieģeļu dievnamu uzcēla 1816. gadā par muižtures Ievas Seleckas līdzekļiem.[4] 1832. gadā Rušonas klosteri slēdza.Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Daumants Abrickis.[1] Draudzi jau 1618. gadā apmeklējuši Cēsu jezuīti, uzskatot par savu misiju vietu. Vēlāk viņi apmeklēja Rušonu no Daugavpils jezuītu rezidences. No 1766. gada šeit sāka kalpot dominikāņi. No 1832. gada draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri. Draudzei ir piecas kapsētas — Kristapeņu, Rutuļu, Solkas, Eikša un Ondzuļu.Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Jura diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki, Svētā Antona diena, Svētā Erceņģeļa Miķeļa diena — 40 stundu atlaidas, Svētās Ursulas diena.