Malnavas muiža

Ļoti skaists parks ar reti sastopamiem kokiem. Muiža sakopta. Vietējais gids Jānis visu parādīja un izstāstīja. Arī par Hitlera vizīti Malnavā.

Muiža kā muiža, garām braucot vajag piestāt

Nekas īpašs. Muiža ar eiroremonta fasādi, samērā sakopts parks priekspusē, daudz mazāk sakopts aizmugurē. Slavenais bunkurs diezgan nožēlojams, tā dēļ nebūtu vērts piestāt. Ir kaut kādas nolaistas informatīvās norādes.

Dižozoli. Vecā parka dziļumā seni vārti un mūra žoga fragmenti. Dīķis, skats uz vecās klēts kolonām... Ceļotājiem iesaku vienā tūrē apmeklēt gan Malnavas, gan Salnavas muižu, iedziļinoties abu muižu kopīgajā vēsturē, bet vakaru noslēgt Numernes skatu tornī.

Skaisti atjaunota. Plašs parks

Skaista vieta, parks bagātīgs ar skaistiem kokiem, ir bunkurs, sendienu akmeņu siena apkārt parkam- kurš ir kā liecība no pagātnes

Malnavas muiža atrodas Malnavas ciema, dokumentos pirmo reizi tă minêta 1774. gada. Zināms, ka lidz 1724. gadam tā piederēja Hilzenu ģimenei, kas celusies no Vācijas bruņiniekiem, kuri Latvija lecelojusi jau 13. gs. säkumä un parpolojus Jänis Hilzens tēva vieta parema īpašumus (163 777 ha), kļūstot par Viļakas apgabala starostu,16. gs. Hilzena meitai apprecoties ir Janu Sadurski, Malnavas muiža kļuva par Sadursku gimenes īpašumu. Tajā laikā tā tika pārveidota: galve najai muižas ekai piebūvėja trešo stăvu, arī muižas jumts, Z un D bloki tika pärbūvēti. Muižas eka var redzēt kāpnes, kuras vijas uz augšu, bet pils aizmugurē atradās apaļa zāle ar stikla sienám un izeju uz parku. Niko laja Saduiska ģimene atstāja Malnavu, dodoties bēgļu gaitās, tomer muiža vel pastāvēja, jo to párvaldija grafa paligs.1878, gada Malnavas muita ar 10 410 desetinām zemes jau pieder Juliusam von der Roppam, bet 1906. gada S.F.Agarkovam, kurš Isi pirms 1. Pasaules kara pardeva multu Krievijas cara armijas generalleitnanta Ivana Nikolaja Svečina sieva Ļubovai - pēdėjai Malna- vas muižas ipašniecei. Svečinu ģimene paši gan nav dzīvojuši Malnava. Muiža vairakas reizes uzliesmojuši zemnieku nemieri: 1863. gada pec dzimtbūsanas atcelšanas zemnieki atteicās pildit klaušas, 1881. gadā protestēja pret cara ierēdņu veikto zemes mërBanu. Nemieri Malnavas apkārtnē notikuši ari laikā no 1905. līdz 1906. gadam. 1906. gada beigās Malnava ieradās soda vienibas un draguni, sakas cilvēku medibas un aresti1920. gadā Malnavas muižu ar 12,402 ha zemes nacionalizēja un kä vienu no lielākajam muižam ieskaitīja valsts zemes fonda. 1928. gada skal piebūvēti sanu korpusi, pielāgojot lauksaimniecibas skolas vajadzibam. Ari sobrid, muižas éka tiek izmantota Malnavas koledžas vajadzībām. No saimniecības ēkām saglabājusies 19. gs. 1. puses klēts klasicisma stila ar diviem 4 kołonnu portikiem galvenaja fasade, kā arf vina maja. Ceļš uz Malnavas muižu ved caur Baltajiem vārtiem - četriem balti krāsotiem mūra stabiem ar dakstiņu jumtiņiem. Muižas laikos pa vidējiem vārtiem braucis lielskungs, pa mazajiem vārtiem - kalpu ļaudis. Visapkārt parkam ir daļēji saglabājies akmens mūris.

Ļoti skaisti iekārtots parks un gaumīgi ir atremontēta muižas ēka. Unikalitāti veido Malnavas koledžas īpatnējā aura.

Bijām pirms mēneša.Skaiti.Parks ar saviem dažādiem kokiem un galvenais ļoti labi saglājušies.Š makovkas dedzinātava.Arī interesanti tās pagatavošana.Hitlera apmeklējums Malnavas muižā un arī par Hitlera bunkuriem.Jānis ļoti labi visu izstāstīja.